raunas brivibas piemineklis
Tēlnieka Kārļa Zemdega veidotais piemineklis veltīts Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai. Kā viens no nerealizētajiem Rīgas Brīvības pieminekļa projekta variantiem, savu atklāšanu piedzīvoja 1933. gada 20. augustā. Uz atklāšanas pasākumu bija ieradies 3. Latvijas Republikas prezidents Alberts Kviesis.

Sākotnējais pieminekļa nosaukums bija "ES DŪR" - devīze - šķēps pārvēršas koklē un tautu izglābj dziesmu gars. Pieminekļa pamatni rotā Baumaņu Kārļa sacerētās himnas vārdi - „Dievs, svēti Latviju”. Pieminekļa augstums ir 9 m. Tiek lēsts, ka kopējās pieminekļa izmaksas varētu būt ap 12000 latu.

Pirms pieminekļa atklāšanas 1933.gadā raunēnieši, veicot pieminekļa apkārtnes iekārtošanas darbus, iestādīja ozolu aleju un zem katra ozola guldīja pudeli ar krituša karavīra vārdu. Vēlāk, 1937.gadā, cīnītāju vārdi iegravēti baltā marmora plāksnē, kas novietota baznīcā.